Uzgāju nejauši un nav ne mazākās idejas, kas tas ir. Ja kādam ir versijas, vai varbūt kāds zin, kas tas varētu būt, padalieties.
Skatīt lielāku karti
ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris
piektdiena, 2010. gada 5. novembris
piektdiena, 2010. gada 8. oktobris
piektdiena, 2010. gada 1. oktobris
ceturtdiena, 2010. gada 30. septembris
piektdiena, 2010. gada 24. septembris
sestdiena, 2010. gada 18. septembris
piektdiena, 2010. gada 17. septembris
piektdiena, 2010. gada 10. septembris
piektdiena, 2010. gada 3. septembris
ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris
ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts
ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts
M.Hadsons, Dž.Sammerss: "Latvija: eksperiments tuvojas beigām"
Publicēts no www.tautasforums.lv
Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta.
Stāvokli mūsu valstī vērtē Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta eksperti.
Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta.
Stāvokli mūsu valstī vērtē Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta eksperti.
piektdiena, 2010. gada 13. augusts
ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts
piektdiena, 2010. gada 6. augusts
...
Citēts kaut kur no kaut kāda twitter ieraksta.
ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts
J.Kučinskis: "Stāsts par suni, kas kalpo savam lentenim un cērmēm. Turpināsim barot lenteni, vai tomēr pažēlosim suni?"
Publicēts no www.tautasforums.lv
10. maijā ES finanšu ministri vienojās par 750 miljardu eiro jeb gandrīz triljonu dolāru liela stabilizācijas fonda izveidi eiro valūtas aizsargāšanai. Mums to pasniedza kā Grieķijas „glābšanas paketi”, taču runa tiešām ir par pašu eiro un ES banku sistēmu, kura 6. maijā pārcieta milzīgu un koordinētu tirgus spekulantu uzbrukumu. Viens no galvenajiem spekulantiem, kas centās sagraut eiro, kā apliecina Wall Street Journal, bija mums pazīstamais finanšu terorists Džordžs Soross. Bet, protams, šīs finanšu hiēnas uzbruka ne jau veselīgai sistēmai, bet gan vājiniekam, kas jau pirms tam bija smagi un neglābjami sasirdzis. „Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu,” pēc vienošanās apliecināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. „Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa un Eiropas Savienības projekts,” vakar draudēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uztraukta par savas partijas neveiksmi vēlēšanās.
10. maijā ES finanšu ministri vienojās par 750 miljardu eiro jeb gandrīz triljonu dolāru liela stabilizācijas fonda izveidi eiro valūtas aizsargāšanai. Mums to pasniedza kā Grieķijas „glābšanas paketi”, taču runa tiešām ir par pašu eiro un ES banku sistēmu, kura 6. maijā pārcieta milzīgu un koordinētu tirgus spekulantu uzbrukumu. Viens no galvenajiem spekulantiem, kas centās sagraut eiro, kā apliecina Wall Street Journal, bija mums pazīstamais finanšu terorists Džordžs Soross. Bet, protams, šīs finanšu hiēnas uzbruka ne jau veselīgai sistēmai, bet gan vājiniekam, kas jau pirms tam bija smagi un neglābjami sasirdzis. „Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu,” pēc vienošanās apliecināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. „Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa un Eiropas Savienības projekts,” vakar draudēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uztraukta par savas partijas neveiksmi vēlēšanās.
ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs
A.Lēds: "Uz redzi, nejēgas banķieri!"
Publicēts no www.tautasforums.lv
Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem.
Nerakstu, lai ļauni priecātos, ņemot vērā tās finansiālās sāpes, ko šobrīd visi pārdzīvo. Nerakstu arī, lai tālāk ko paredzētu, tā kā lielākā daļa manu ieskatu, kas izklāstīti iepriekšējās vēstulēs ir vai nu piepildījušies, vai arī šobrīd realizējas. Tā vietā, es šodien rakstu, lai atvadītos.
Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem.
Nerakstu, lai ļauni priecātos, ņemot vērā tās finansiālās sāpes, ko šobrīd visi pārdzīvo. Nerakstu arī, lai tālāk ko paredzētu, tā kā lielākā daļa manu ieskatu, kas izklāstīti iepriekšējās vēstulēs ir vai nu piepildījušies, vai arī šobrīd realizējas. Tā vietā, es šodien rakstu, lai atvadītos.
trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs
pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs
ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs
Žurku karalis
Publicēts no www.aisbergs.lv
Krievijā (arī Latvijā – tulkotāja piezīme) esošā situācija ir radīta pielietojot tehnoloģiju, kas pazīstama ar nosaukumu „žurku karalis”. Šīs tehnoloģijas uzdevums – sagraut sociālās konstrukcijas neredzamos atslēgas mezglus, savienojumus un pamatus. Radīt sadrumstalotības atmosfēru, kad katrs ir par sevi un nav tāda jēdziena kā „savējais”. Lai to panāktu ir jāsalauž tikumība. Salauztas tikumības rādītājs ir uzvedība, kad savējais nodod savējo.
Krievijā (arī Latvijā – tulkotāja piezīme) esošā situācija ir radīta pielietojot tehnoloģiju, kas pazīstama ar nosaukumu „žurku karalis”. Šīs tehnoloģijas uzdevums – sagraut sociālās konstrukcijas neredzamos atslēgas mezglus, savienojumus un pamatus. Radīt sadrumstalotības atmosfēru, kad katrs ir par sevi un nav tāda jēdziena kā „savējais”. Lai to panāktu ir jāsalauž tikumība. Salauztas tikumības rādītājs ir uzvedība, kad savējais nodod savējo.
trešdiena, 2010. gada 7. jūlijs
World According to Monsanto (krievu valodā)
Dokumentālā filma par ģenētiski modificētajiem organismiem.
Ekonomiskā okupācija jeb kāpēc slēpj patiesos krīzes cēloņus?
Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors, publicēts no www.apollo.lv (07.07.2010)
Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši.
Krīzes sākumā NRI eksperti brīdināja, ka IKP kritums būs ap 20%, un uzreiz tika nodēvēti par situācijas dramatizētājiem un nomelnotājiem. Tajā laikā, kā jūs zināt, SVF un arī Latvijas oficiozs, pat pretēji pašu veiktajiem aprēķiniem, prognozēja četras reizes mazāku Latvijas ekonomikas sarukumu – 5%. Pēc dažiem mēnešiem viņi tika spiesti plānus koriģēt tuvāk tiem pašiem 20%. Un, pēc vairāk kā gada – arī SVF politikas dokumentos (1)* parādījās doma, ka nekontrolēta (ārvalstu) kapitāla ieplūšana var izraisīt «burbuļus, aktīvus bumus un to sagraušanu».
Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši.
Krīzes sākumā NRI eksperti brīdināja, ka IKP kritums būs ap 20%, un uzreiz tika nodēvēti par situācijas dramatizētājiem un nomelnotājiem. Tajā laikā, kā jūs zināt, SVF un arī Latvijas oficiozs, pat pretēji pašu veiktajiem aprēķiniem, prognozēja četras reizes mazāku Latvijas ekonomikas sarukumu – 5%. Pēc dažiem mēnešiem viņi tika spiesti plānus koriģēt tuvāk tiem pašiem 20%. Un, pēc vairāk kā gada – arī SVF politikas dokumentos (1)* parādījās doma, ka nekontrolēta (ārvalstu) kapitāla ieplūšana var izraisīt «burbuļus, aktīvus bumus un to sagraušanu».
sestdiena, 2010. gada 27. marts
Morāles ārprāts
Morāles ārprāts – nedziedināma psihiska slimība, kad priekšstati par morāli zaudē savu spēku un pārstāj motivēt cilvēka uzvedību. Ar morāles ārprātu saslimušais kļūst vienaldzīgs pret labo un ļauno, nezaudējot spēju teorētiski saprast formālo atšķirību starp šiem jēdzieniem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)