tag:blogger.com,1999:blog-35054024888409373642024-03-12T20:00:56.436-07:00interesanti...šis nav blogsfonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.comBlogger28125tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-89745682124793833862010-12-02T10:54:00.000-08:002010-12-02T10:54:00.627-08:00Veidojums AustrālijāUzgāju nejauši un nav ne mazākās idejas, kas tas ir. Ja kādam ir versijas, vai varbūt kāds zin, kas tas varētu būt, padalieties.<br />
<br />
<iframe frameborder="0" height="385" marginheight="0" marginwidth="0" scrolling="no" src="http://maps.google.com/maps?f=d&source=embed&saddr=&daddr=&hl=lv&geocode=&mra=mr&ie=UTF8&t=h&ll=-23.577617,117.28195&spn=0.010797,0.017853&z=16&output=embed" width="640"></iframe><br />
<small><a href="http://maps.google.com/maps?f=d&source=embed&saddr=&daddr=&hl=lv&geocode=&mra=mr&ie=UTF8&t=h&ll=-23.577617,117.28195&spn=0.010797,0.017853&z=16" style="color: blue; text-align: left;">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-53202160082737419392010-11-05T01:05:00.001-07:002010-11-05T01:05:55.363-07:00...Informācijas trūkums nav slepenība...fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-24496539021343864122010-10-08T04:23:00.000-07:002010-10-08T04:23:00.078-07:00Burvja piramīda Meksikā<iframe width="640" height="385" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=20.360852,-89.769684&spn=0.005522,0.009044&z=17&output=embed"></iframe><br /><small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=20.360852,-89.769684&spn=0.005522,0.009044&z=17" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-28442595127211939972010-10-01T03:22:00.000-07:002010-10-01T03:22:00.210-07:00Kukulkan (Spalvotās Čūskas) piramīda Meksikā<iframe width="640" height="450" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=20.682829,-88.568677&spn=0.005511,0.009044&z=17&output=embed"></iframe><br />
<small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=20.682829,-88.568677&spn=0.005511,0.009044&z=17" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-28365437998596923702010-09-30T23:10:00.000-07:002010-09-30T23:10:33.479-07:00...A kas notiks, ja auto, kas lido kosmosā gaismas ātrumā, ieslēgs tālās ugunis...?fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-84377977533780236692010-09-24T03:14:00.000-07:002010-09-24T03:14:00.294-07:00Edzna piramīda Meksikā<iframe width="640" height="385" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.596707,-90.229104&spn=0.005549,0.009044&z=17&output=embed"></iframe><br /><small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.596707,-90.229104&spn=0.005549,0.009044&z=17" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-25668288816189455092010-09-18T07:44:00.001-07:002010-09-18T07:44:53.002-07:00Artjoma Rudņeva vārti un komentētāju emocijas<OBJECT width="640" height="385"><PARAM name="movie" value="http://video.rutube.ru/dda346de06c219e81fa579166d280e07"></PARAM><PARAM name="wmode" value="window"></PARAM><PARAM name="allowFullScreen" value="true"></PARAM><EMBED src="http://video.rutube.ru/dda346de06c219e81fa579166d280e07" type="application/x-shockwave-flash" wmode="window" width="640" height="385" allowFullScreen="true" ></EMBED></OBJECT>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-29302110258116507762010-09-17T03:11:00.000-07:002010-09-17T03:11:00.744-07:00Saules un Mēness piramīdas Meksikā kopskatā<iframe width="640" height="700" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.695769,-98.843908&spn=0.011091,0.018089&z=16&output=embed"></iframe><br /><small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.695769,-98.843908&spn=0.011091,0.018089&z=16" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-904025844403132192010-09-10T03:05:00.000-07:002010-09-10T03:05:00.404-07:00Mēness piramīda Meksikā<iframe width="640" height="385" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.699638,-98.843962&spn=0.005545,0.009044&z=17&output=embed"></iframe><br />
<small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.699638,-98.843962&spn=0.005545,0.009044&z=17" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-74623090228862971832010-09-03T02:50:00.000-07:002010-09-03T02:50:00.338-07:00Saules piramīda Meksikā<iframe width="640" height="385" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.692365,-98.843672&spn=0.005546,0.009044&z=17&output=embed"></iframe><br />
<small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=19.692365,-98.843672&spn=0.005546,0.009044&z=17" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-83762762157638747262010-09-02T10:39:00.000-07:002010-09-02T10:39:00.099-07:00...The only thing necessary for the triumph of evil is for good people to do nothing.fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-6479934677951156932010-08-26T10:37:00.000-07:002010-08-26T10:37:00.213-07:00...When the power of love overcomes the love of power, the world will know peace.<div><br />
</div><div>Jimi Hendrix</div><div><br />
</div><div><br />
</div>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-22112209373825903882010-08-19T13:42:00.000-07:002010-08-19T13:42:00.153-07:00M.Hadsons, Dž.Sammerss: "Latvija: eksperiments tuvojas beigām"<span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">Publicēts no </span><a href="http://www.tautasforums.lv/"><span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">www.tautasforums.lv</span></a><br />
<br />
<br />
<br />
Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta.<br />
<br />
Stāvokli mūsu valstī vērtē Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta eksperti.<br />
<br />
<a name='more'></a><br />
<br />
Tas neapšaubāmi notiek tāpēc, ka eksperiments ar Latviju ir apsūdzība neoliberālisma postošajām šausmām un Eiropas politikai, kas tā vietā, lai sniegtu apsolīto palīdzību, uzlūko Latviju kā kolonizējamu teritoriju, saredz tajā eksporta un banku pakalpojumu tirgu – teritoriju, kurai jāatņem visas ekonomiskās priekšrocības, kvalificēts darbaspēks, nekustamie īpašumi un vispār viss, ko tā mantojusi no padomju ēras.<br />
<br />
Latvijai ir nācies piedzīvot vienu no visnežēlīgākajām krīzēm pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā tās iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms ir krities par 25,5%, uzstādot pasaules rekordu. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) optimistiskākās prognozes, kad paredz IKP kritumu vēl par 4% un tam sekojošais Latvijas ekonomikas sabrukums aizēnos ASV Lielās depresijas rādītājus.<br />
<br />
Taču sliktās ziņas ar to nebeidzas. Valsts valdība strauji palielina parādus. Latvijas ārējais parāds no 7,9 % 2007. gadā pieaugs līdz 74 % šā gada beigās un saskaņā ar SVF visoptimistiskāko scenāriju 2014. gadā stabilizēsies 89% līmenī, atstājot Latviju tālu aiz Māstrihtas vienošanās kritēriju robežām.<br />
<br />
Un tomēr neviens Rietumos neuzdod jautājumu, kāpēc Latvijai ir iedalīts šāds liktenis – tik tipisks Baltijas un citu postpadomju valstu ekonomikai, kurām ciešanu mērs ir tikai mazliet mazāks. Pēc tam, kad šīs valstis ieguva brīvību no Padomju Savienības 1991. gadā, šodien diez vai var vainot padomju sistēmu kā vienīgo problēmu cēloni. Nevar arī uzvelt visu vainu vienai atsevišķi ņemtai korupcijai. Patiesībā šis vēlīnā padomju perioda mantojums tikai izvērsās plašumā un pastiprinājās, pieņemot tādu kleptokrātijas formu, kas nodrošināja „bagātu ražu” Rietumu baņķieriem un investoriem.<br />
<br />
Tie bija Rietumu neoliberāļi, kas „piebaroja” šīs ekonomikas ar „draudzīgām biznesa reformām”, kurām skaļi aplaudēja Pasaules Banka, Vašingtona un Brisele. Ir jāsamazina korupcija kaut vai līdz Igaunijas rādītājiem, kurai tāpat kā visām Baltijas valstīm nācās ciest no augsta bezdarba, ekonomikas izaugsmes krišanās, dzīves līmeņa pazemināšanās un pieaugošas emigrācijas. Neoliberālās ekonomikas ceļš nepavisam nav tas ceļš, kuru pēc Otrā Pasaules kara izvēlējās Rietumeiropa, un šo ceļu salīdzinoši nesen neizvēlējās arī Ķīna.<br />
<br />
Šīs valstis izvēlējās klasisko ceļu, lai aizsargātu savu rūpniecību, attīstītu sabiedrisko infrastruktūru, uzturētu progresīvo nodokļu sistēmu, izveidotu veselības aizsardzības sistēmu un ieviestu darba drošības noteikumus, kas no neoliberālās brīvā tirgus ideoloģijas viedokļa ir jānolād un „jāizslēdz no baznīcas”. Tas bija jauns eksperiments, kura ģenerālmēģinājumu Čīlē, pieliekot upurim pie galvas pistoles stobru, organizēja „Čikāgas zēni”. Latvijas padomdevēji nāca no Džordžtaunas, tomēr ideoloģija bija iepriekšējā: demontēt valdību un nodot varu politiskajiem pakalpiņiem. Lai realizētu šo cietsirdīgo eksperimentu, tika nolemts lielākajā daļā padomju bloka valstu ļaut vaļu Rietumu bankām, finanšu investoriem un tā sauktajiem „brīvā tirgus darboņiem no ekonomikas”, kam bija jākļūst par jaunās ekonomikas dizaineriem. Kā parādīja turpmākie notikumi, „piegrieztne” bija palikusi vecā. Mainījās izpildītāju vārdi, bet lielākā daļa no tiem bija saistīti ar Vašingtonu, Pasaules Banku un Eiropas Savienību. Tās tad arī maksāja izpildītājiem. Nu, un, tā kā „dizainerus” sponsorēja Rietumu finanšu institūti, nav jābrīnās, ka „piegriezts” tika par labu aizbildņu finanšu interesēm.<br />
<br />
Tas bija plāns, kuram nepiekristu nevienas demokrātiskas Rietumu valsts valdība. Valsts uzņēmumi tika par smiekla naudu pārdoti uzticamām privātpersonām, lai tos vēlāk ātri pārdotu Rietumu investoriem un vietējiem oligarhiem. Lai nomaskētu notiekošā būtību, šajās valstīs nodokļu sistēma tika izmainīta tā, lai Rietumu banku galvenajiem klientiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un dabīgajiem monopolistiem nodokļi praktiski nebūtu jāmaksā.<br />
<br />
Padomju Savienībā komercbanku nebija kā parādības. Tā vietā, lai palīdzētu šīm valstīm izveidot savas bankas, Rietumeiropa pamudināja savas bankas izsniegt kredītus, lai noslogotu šo valstu ekonomiku ar procentu izmaksām. Lai aizsargātu banku intereses, tie tika noteikti eiro un citās stabilās valūtās. Tas pārkāpa galveno finanšu aksiomu: nekad nefiksēt savus parādus stabilā valūtā laikā, kad valsts parādi tiek mērīti mazāk stabilā valūtā. Taču tāpat kā gadījumā ar Islandi, Eiropa šīm valstīm piesolīja palīdzēt iekļūt eiro zonā. Reformas sastāvēja no tā, ka tika demonstrēti paņēmieni, kā nodokļu nastu no uzņēmumiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem pārlikt uz tiem, kas strādā. Runa nav pat par plakano ienākuma nodokļa skalu. Runa ir arī par plakanu nodokļa skalu „sociālajiem pakalpojumiem”: atskaitījumus par medicīnisko apdrošināšanu un pensiju fondos bija jāmaksā strādājošiem un nevis valsts budžetam, kas varēja iegūt šos līdzekļus, paaugstinot nodokļus.<br />
<br />
Atšķirībā no Rietumiem īpašuma nodoklis šajās valstīs bija neliels. Tas valdībām lika aplikt ar nodokļiem rūpniecību un darbiniekus. Un atkal atšķirībā no Rietumiem, tie nebija progresīvais ienākumu un peļņas nodoklis. Šāda politika krasi paaugstināja darbaspēka izmaksas. Tādejādi rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana valstīs ar neoliberālo ekonomiku kļuva pārāk dārga un nekonkurētspējīga, salīdzinot ar Veco Pasauli. Realitātē postpadomju ekonomikas tika pārvērstas par zonām, kurp tiek eksportētas Eiropas preces un banku pakalpojumi.<br />
<br />
Postpadomju valstu ekonomikas, kurām 1991. gadā parādu nebija, tika noslogotas ar saistībām, kas bija nominētas stabilās valūtās. Rietumu bankas pieprasa, lai Latvija un pārējās Baltijas republikas norēķinātos, īstenojot jaunas neoliberālas „reformas”, kas tām draud ar visa darbaspēka emigrēšanu, pēc kā to ekonomikas sarausies čokurā, bet nabadzība uzblīdīs. Neoliberālā ideoloģija, kuru, spriežot pēc visa, Eiropā un Ziemeļamerikā gatavojas pielietot, piesedzoties ar skaļu optimistisku retoriku, ir izrādījusies tika postoša, ka tās sekas var salīdzināt tikai ar militāras okupācijas sekām.<br />
<br />
Šodien termins „reformas” Baltijas valstīs iegūst negatīvu nokrāsu tāpat, kā tas bija Krievijā. Tagad tās jau nozīmē atgriešanos pie feodālas atkarības. Kopš neoliberālās kārtības ieviešanas ir pagājuši jau daudzi gadi, un rezultāti ir izrādījušies liktenīgi – tos droši var salīdzināt ar noziegumu pret cilvēci. Ekonomiskā izaugsme tā arī nesākās, bet no padomju laikiem mantotie aktīvi ir apkrauti ar parādiem. Latvijas Banka apgalvo, ka valsts jau ir sasniegusi krīzes zemāko punktu. Pamazām palielinās eksports, taču ekonomikas stāvoklis joprojām ir šausminošs. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, valstī nepaliks iedzīvotāji, kas varētu izmantot ekonomikas atdzimšanas augļus. Bezdarbs turas 22% līmenī. Desmitiem tūkstoši cilvēku ir pametuši valsti un desmitiem tūkstoši palikušo ģimeņu neuzdrošinās laist pasaulē bērnus. Alberts Einšteins savulaik teica, ka viens no neprāta simptomiem ir daudzkārtēja vienu un to pašu darbību atkārtošana, cerot, ka rezultāts ikreiz būs citādāks. Šodien Latvijas uzdevums ir izvest valsts ekonomiku no neoliberālā kursa, kas to ved uz neodzimtbūšanu. Lai to paveiktu, būs jāmaina gan ekonomikas filozofija, gan arī valdība.<br />
<br />
Jautājums: bet kā uz to reaģēs Eiropa un Rietumi? Vai atzīs savas kļūdas, vai bezkaunīgi izvairīsies no atbildes? Pagaidām cerīgas pazīmes nav manāmas. Rietumos runā, ka strādnieki vēl nav novesti līdz galējas nabadzības stāvoklim, rūpniecība – līdz pēdējā darbagalda apturēšanai, bet ekonomika kā pacients vēl nav pilnībā noasiņojusi.<br />
<br />
<br />
Maikls Hadsons – Misūri Universitātes (Kanzasas štats) profesors, Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta prezidents.<br />
Džefrijs Sammers – šā paša institūta Baltijas valstu izpētes grupas līdzdirektorsfonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-79874561673091150832010-08-13T10:59:00.000-07:002010-08-13T10:59:00.160-07:00Gīzas piramīdas Ēģiptē<iframe width="640" height="500" frameborder="0" scrolling="no" marginheight="0" marginwidth="0" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=29.975941,31.130898&spn=0.010204,0.017853&z=16&output=embed"></iframe><br /><small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=k&source=embed&ll=29.975941,31.130898&spn=0.010204,0.017853&z=16" style="color:#0000FF;text-align:left">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-89605908248129890542010-08-12T10:35:00.000-07:002010-08-12T10:35:00.863-07:00...Nevajag iztaisīties par aitu, vilks apēdīs.fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-24286467928367999752010-08-06T10:32:00.000-07:002010-08-06T10:32:00.190-07:00...<div><span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">Citēts kaut kur no kaut kāda twitter ieraksta.</span></div><div><br />
</div>Latviešu vēlme katram savā piemājas dārziņā rušināties, nevis kopīgi uzcelt pāris siltumnīcas, sāk nogurdināt.<br />
<br />
<div><br />
</div>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-70009566245431984952010-08-05T12:39:00.001-07:002010-08-05T12:39:00.487-07:00J.Kučinskis: "Stāsts par suni, kas kalpo savam lentenim un cērmēm. Turpināsim barot lenteni, vai tomēr pažēlosim suni?"<span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">Publicēts no </span><a href="http://www.tautasforums.lv/"><span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">www.tautasforums.lv</span></a><br />
<br />
<br />
10. maijā ES finanšu ministri vienojās par 750 miljardu eiro jeb gandrīz triljonu dolāru liela stabilizācijas fonda izveidi eiro valūtas aizsargāšanai. Mums to pasniedza kā Grieķijas „glābšanas paketi”, taču runa tiešām ir par pašu eiro un ES banku sistēmu, kura 6. maijā pārcieta milzīgu un koordinētu tirgus spekulantu uzbrukumu. Viens no galvenajiem spekulantiem, kas centās sagraut eiro, kā apliecina Wall Street Journal, bija mums pazīstamais finanšu terorists Džordžs Soross. Bet, protams, šīs finanšu hiēnas uzbruka ne jau veselīgai sistēmai, bet gan vājiniekam, kas jau pirms tam bija smagi un neglābjami sasirdzis. „Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu,” pēc vienošanās apliecināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. „Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa un Eiropas Savienības projekts,” vakar draudēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uztraukta par savas partijas neveiksmi vēlēšanās.<br />
<br />
<a name='more'></a><br />
<br />
Kādu brīdi šķita, ka tirgus atdzīvojas, eiro kurss pret dolāru pakāpās par pāris ASV penijiem, bet tad atkal sāka krist. Lai arī eiro sistēma vēl pastāv, kopumā šī glābšanas operācija uzskatāma par izgāzušos. Un citādāk tas nemaz nevarēja būt, pat ja „stabilizācijas pakete” sasniegtu 10 vai pat 1000 triljonus dolāru. Jo vaina ir daudz dziļāka un plašāka. Globālajā finanšu sistēmā, kurā integrējusies arī ES, nekontrolēti cirkulē ne ar kādām vērtībām nesegti spekulatīvi (toksiski) vērtspapīri (t.s. derivāti) nu jau pusotra kvadriljona jeb 1500 triljonu nominālvērtībā! Pat ja kādam Piena ceļa galaktikas kosmiskajam tirgonim izdotos pārdot visu Saules sistēmu ar visu tās planētu vērtībām, tāda summa nesavāktos. Astronomiski uzskrūvētie parādi vairs nav samaksājami, sistēma ir bankrotējusi.<br />
<br />
Ja runājam par globālo krīzi, kas tagad ieiet savā otrajā fāzē, runa nav par parastām biznesa cikla svārstībām, bet gan par sistēmisku krīzi, globālās finanšu sistēmas sairumu. Tā jau ir depresija, kas apjomos un aiz fasādes paslēptā melnā cauruma dziļumā pārsniegusi 1929. gada Lielo depresiju. Pašlaik esam tajā fāzē, kādā Rietumu pasaule bija 1931. gadā. Tātad viss galvenais smagums vēl priekšā.<br />
<br />
10. maija glābšanas pakete nebija pirmais mēģinājums paildzināt bankrotējušās sistēmas mūžu. Tāpat kā Latvijas nodokļu maksātājus piespieda glābt Parex un zviedru bankas, līdzīgas operācijas notikušas praktiski visās rietumvalstīs: Anglijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Itālijā, Spānijā u.c. ASV banku glābšanai atvēlēti 15 triljoni dolāru (pagājšgada Bloomberg aģentūras dati). Šīs glābšanas akcijas gan nodrošināja lielas prēmijas baņķieriem un finanšu starpniekiem, taču neglāba tautsaimniecības reālo sektoru, vien palielināja bezdarbu un kopīgo parādu summu. Jo glābti tiek nevis cilvēki un reālā ekonomika, bet gan tie parazīti un spekulanti, kas pasauli ieveda krīzē.<br />
<br />
Depresija iestājas tad, kad krāpniecisku finanšu manipulāciju rezultātā radītā parādu piramīda paralizē reālo ekonomiku: ražošanu, būvniecību, lauksaimniecību, izglītības un veselības aprūpes sistēmu un pārējās cilvēku dzīvei nepieciešamās nozares. Tas nozīmē, ka arvien ir cilvēki, kuri grib strādāt, ir resursi un veicami darbi, kas darāmi, bet vairs nav iespējama norēķināšanās ar naudu, jo visi ir parādā un jaunus kredītus neizsniedz. Ja ASV tos pašus 15 triljonus dolāru izdalītu parādos nonākušajiem amerikāņiem, lai tie nokārtotu savus parādus, parādu krīze ASV beigtos un varētu atsākties normāla dzīve. Ja tos miljardus, kurus Latvijas valdība atvēlēja Parex un zviedru banku glābšanai, tā būtu izdalījusi parādos nokļuvušajiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tie nokārtotu savus parādus, parādu krīzes nebūtu arī Latvijā.<br />
<br />
Problēmas būtība ir tā, ka neoliberālās sistēmas ietvaros finanšu un banku joma ne tikai darbojas nekontrolēti un atrauti no reālās ekonomikas, bet ir uzkundzējusies valstīm un tautām, faktiski diktējot valdību un arī reālajā sektorā strādājošo privātuzņēmēju politiku. Šo valstu politikas pamatā vairs nav reālais, cilvēkiem nepieciešamais darbs un cilvēku vajadzības, bet gan spekulantu iegribas, kuriem interesē maksimāla peļņa un kontrole pār sabiedrībām. Un katrs dolārs vai lats, ko nopelna baņķieri, kādam citam ir parāds. Tā ir uz parādiem balstīta sistēma, kas darbojas kā vēzis, kas pārtiek no veselā organisma. Tā vietā lai glābtu veselo organismu, neoliberālās valdības pakļaujas baņķieriem un baro vēzi!<br />
<br />
To varam labi redzēt arī Latvijas piemērā. Mums cenšas iedvest, ka mēs esam vainīgi, ka „treknajos gados” esam saņēmuši pārāk lielas algas un pabalstus, dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, uzņēmušies neatmaksājamus parādus utt. Patiesībā mūsu algas ir bijušas ļoti mazas, un nekādi baņķieri mums nav aizdevuši nekādu reālu savu vai savu noguldītāju naudu. Mūs ar parlamenta un valdības aktīvu līdzdalību tikai ievilināja krāpnieciskā shēmā. Lieta tā, ka mūsdienās pēc frakcionālo rezervju principiem strādājošās privātbankas neizsniedz kredītos savu vai savu noguldītāju naudu. Līdz ar to tās Latvijas ekonomikā nav ieguldījušas nevienu santīmu, tikai manipulējušas ar mūsu pašu naudu un radījušas nesamaksājamu parādu piramīdu.<br />
<br />
Kā notiek „kreditēšana”? Ja kāds grib ņemt kredītu, piemēram, dzīvokļa iegādei, banka vienkārši viņa kontā ieraksta norunāto summu. Kad dzīvoklis nopirkts, banka šo summu no ņēmēja konta pārraksta uz dzīvokļa pārdevēja kontu. Tā nav reāla nauda, kas maina kontus, bet tikai ieraksts elektroniskajā datu bāzē. Bet „kredīta” ņēmējs par šo „pakalpojumu” paraksta līgumu, kurā viņš apņemas bankai atmaksāt nu jau reālu naudu (ko viņš nopelnījis darbā) un plus kredīta procentus (parasti ar mainīgu likmi, kas var izrādīties ļoti liela). Un tādu aizņēmēju, kas katru mēnesi bankai ieskaita kārtējo reālas naudas maksājumu, bankai ir daudz. Ja kāds no bankas klientiem grib no sava konta izņemt reālu naudu kādam pirkumam skaidrā naudā vai iztikai, tad viņam banka izmaksā to naudu, kuru tai atnesuši „kredīta” ņēmēji, vai kuru banka nopelnījusi citās savās operācijās: valūtu maiņa, kontu apkalpošana, komisijas naudas par komunāliem maksājumiem, investīciju portfeļu apkalpošana, valsts vērtspapīru iegāde, manipulācijas ar pensiju fondiem, citas spekulācijas globālajā tirgū, kas bieži nes zaudējumus, u.c.<br />
<br />
Šajā „kreditēšanas” procesā tiek uzpūstas nekustāmo īpašumu cenas un tiek izraisīta liela inflācija, kas nodara lielus zaudējumus katram cilvēkam un valstij kopumā. Tieši tas notika „treknajos gados”. No tā izriet, ka kredīta ņēmēji bija spiesti aizņemties uzpūstas, reālajām vērtībām neatbilstošas summas. Piemēram, man zināms reāls dzīvoklis Jēkabpilī 1996. gadā tika nopirkts par 500 latiem, bet 2006. gadā to pašu dzīvokli bez kādas remontēšanas pārdeva jau par 20 000 latiem (tātad cena tika uzpūsta 40 reizes!). Trekni šie gadi bija tieši bankām. Par to varat pārliecināties, internetā sameklējot to gadu statistikas rādītājus, kas atspoguļoja milzīgu banku peļņu. Faktiski šīs zviedru bankas bija un arvien ir aplikušas ar savu nodevu katru mūsu maksājumu un papildus ieguvušas to fantastisko peļņu, ko kādu laiku deva pašu uzpūstais īpašumu burbulis.<br />
<br />
Tātad izslavētās zviedru bankas Latvijā bija un arvien vēl ir tikai kā bagātības izsūknēšanas pumpis (peļņa tiek izvesta no Latvijas), kas pats Latvijas tautsaimniecībā nav ieguldījis ne santīmu. Bet nu iepriekš aprakstītās krāpšanas shēmas rezultātā tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pataisīti par parādniekiem.<br />
<br />
Līdzīga krāpšanas shēma ir arī 7,5 miljardi eiro lielais EK un SVF aizdevums Latvijai. No šīs summas neviens santīms nav ieguldīts Latvijas tautsaimniecībā! Gluži otrādi - kopā ar šo „aizdevumu” nāk EK un SVF noteikumi, kuri paredz valsts izdevumu samazināšanu, algu un pabalstu samazināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu, nodokļu palielināšanu, slimnīcu, skolu un citu nepieciešamu iestāžu slēgšanu vai apcirpšanu (piemēram, policijas) utt. Šo noteikumu rezultātā tiek likvidēts tūkstošiem darbavietu, samazinās tirdzniecības apgrozījums, bankrotē uzņēmumi, paliek neapsēti lauki utt. Bet kur paliek „aizdotie” 7,5 miljardi? - Tos pārskaita ārvalstu baņķieru un parazītiskās sistēmas glābšanai.<br />
<br />
Kāds tad ir visu šo „ekonomikas atdzīvināšanas” pasākumu sausais atlikums pēc divu gadu „glābšanas”? Ir nožņaugta liela Latvijas reālās ekonomikas daļa, likvidētas darbavietas, paralizēta tautsaimniecība, bet kopējā Latvijas parāda nasta ir pieaugusi vairākkārtīgi!<br />
<br />
Sistēmas parazītisko dabu var ilustrēt arī tā. Latvijā jau kopš dibināšanas tika īstenots tāds monetārais režīms, ka vienmēr visām dzīves vajadzībām pietrūka naudas: zemniekiem nemaksāja par nodoto produkciju, uzņēmējiem nebija naudas darbības uzsākšanai, budžetā trūka naudas skolotājiem, mediķiem un policijai, trūka naudas algu izmaksai, nodokļu maksāšanai, kurināmā iepirkšanai, ūdens un kanalizācijas sistēmas remontam, ceļu remontam, sabiedriskā transporta kustības nodrošināšanai utt. Lai kaut kas tomēr notiktu, gan iestādēm, gan infrastruktūras objektiem, gan privātfirmām nācās aizņemties vai arī savus resursus lēti pārdot ārzemniekiem. Sākumā aizņemties varēja tikai ar ļoti lieliem procentiem. Tā bankrotēja daudzi uzņēmumi vai pat veselas nozares. Līdz ar to tika panākts efekts, ka katru latu, kas nonāca apritē, kāds vai kādi bija spiesti kaut kur aizņemties un par to maksāt procentus. Tas ārkārtīgi sadārdzināja mūsu dzīvi, bet nodrošināja nepārtrauktu un treknu peļņas plūsmu bankām un citiem augļotājiem. Visus šos gadus finanšu joma ir noplicinājusi un žņaugusi Latvijas reālo ekonomiku. Tāpēc arī esam nonākuši pie tāda rezultāta, ka reālā ekonomika ir gandrīz mirusi, un nu visi tieši vai pastarpināti maksā kaut kādus parādus (personīgos vai tos, kurus mūsu vārdā uzņēmusies valsts).<br />
<br />
Vienīgais Latvijas parāds, ko tiešām varam atzīt, izriet no ārējās tirdzniecības negatīvās bilances, kas liecināja, ka patērējām vairāk nekā saražojām. Bet iemesli šai negatīvajai bilancei ir tie, kurus uzskaitīju iepriekš.<br />
<br />
Tātad skaidrs, ka ne banku sistēmas glābšana, ne valsts budžeta samazināšana mūs no krīzes neizvedīs, bet tikai vēl dziļāk iegrūdīs depresijā un parādos. Tā nav izeja.<br />
<br />
Lai atrastu izeju, nemaz nav jābūt ekonomikas profesoram. Vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens ekonomikas profesors šo izeju nav parādījis (ja kādu neesmu dzirdējis, tad atvainojos). Lai redzētu izeju, pietiek ar veselo saprātu un tautas gudrību. Ko jūs katrs darītu, ja atklātu, ka jūsu suņa gremošanas sistēmā saimnieko resns, nobarojies lentenis, vesels bars cērmju un citi tārpi, un sunītis pavisam sanīcis, negrib vairs pat staigāt? Profesori un dārgi atalgoti valdības padomnieki nešaubīgi apgalvos, ka jāglābj lentenis un cērmes. Viņi par valūtu pirks speciāli izstrādātu lenteņa barību, ievadīs to suņa organismā un teiks: „Tagad sunītis veseļosies, un te jums rēķins par ārstēšanu.” Kad pēc nedēļas zvanīsiet profesoram, ka sunītis vairs pat apsēsties nespēj, profesors atbildēs, ka tās jau ir pirmās atveseļošanās pazīmes un lai tik lenteņa barības devu palielina trīskārši…<br />
<br />
Bet ko šajā situācijā darītu jūsu vecmāmiņa? - Pareizi, viņa atrastu iespēju sunīti no lenteņa atbrīvot, un jūsu mīlulis dažu dienu laikā atlabtu. Tad nu atliek saprast, ka suns šai gadījumā ir lenteņa nomocītā Latvijas tauta, bet lentenis - visi šie ārvalstu baņķieri, viņu vietējie izpalīgi un pati disfunkcionālā finanšu sistēma.<br />
<br />
Kā to īstenot dzīvē? Kad Lielo depresiju sāka pārvarēt ASV prezidents Franklins Rūzvelts un arī mūsu Kārlis Ulmanis, viņi pirmkārt finanšu jomu pakļāva stingrai valsts regulēšanai, atbrīvoja savas valūtas no baņķieriem vēlamā režīma (tā būtiski samazinot parādnieku saistības), stiprināja strādājošo tiesības un sāka plašus būvniecības un citus sabiedrisko darbu projektus, kas Ameriku izcēla no saimnieciskā sastinguma. Rūzvelts nebija konsekvents līdz galam un ASV banku sistēmu tomēr nepakļāva pilnīgai bankrota reorganizācijai, tāpēc saimniecības atveseļošanās nebija gana ātra un ieilga līdz pasaules karam. Tomēr Rūzvelta administrācijas radītais impulss deva tik milzīgus rezultātus, ka vēl tagad ASV dzīve lielā mērā balstās uz Rūzvelta Jaunā kursa periodā sasniegto. Arī Latvijā depresijas pārvarēšana izvērtās par gigantisku jauncelsmes darbu, kas tika paveikts dažos gados: tapa jaunas rūpnīcas un elektrostacijas, jaunas būves (skolas, slimnīcas, dzelzceļa stacijas, iestāžu ēkas, ilgu laiku kalpojošas privātās būves u.c.) un kultūrceltnes, jauni ceļi, zemes meliorācijas un dzelzceļa attīstības projekti. Šajos gados Latvijā ne tikai nebija bezdarba, bet tika uzaicināti tūkstoši un tūkstoši viesstrādnieku, galvenokārt leiši un poļi. Un to visu mēs varam jau citā kvalitātē atkārtot arī tagad, ja vien sāksim glābt cilvēkus un attīstīt reālo ekonomiku, nevis glābsim neatgriezeniski bankrotējušo un parazitāro banku sistēmu.<br />
<br />
T.s. Ulmaņa laikā Latvijā nebija nevienas ārvalstu bankas, bet bija valsts un pašvaldību bankas, kā arī pašu cilvēku organizētie kredītkooperatīvi. Tam bija milzīga nozīme, jo valsts un pašvaldību banku mērķis ir kreditēt vai pat dotēt sabiedrībai nepieciešamos darbus, nevis gūt peļņu. Ja arī šīm iestādēm bija peļņa, tad tā nenogūla privātu akcionāru seifos, bet gan atgriezās sabiedriskajā apritē, finansējot arvien jaunus darbus. Nauda šīm bankām nebija jāaizņemas ar procentiem starptautiskajā tirgū, to tautsaimniecībai nepieciešamajos daudzumos emitēja valsts. Tā bija suverēna, no parādiem brīva Latvijas nauda un vienīgais legālais norēķinu līdzeklis Latvijas teritorijā. Tehnoloģiju un citu vajadzību iepirkšanai nepieciešamo ārvalstu valūtu Latvijas valsts ieguva ar savām eksporta programmām (ārvalstu valūtu uzkrāja un vajadzības gadījumā arī privātiem uzņēmējiem izsniedza speciāla valsts iestāde). Jauncelsmes darbu pārtrauca karš, bet visus pirmskara gadus Latvijai bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, katra gada budžets tika izpildīts ar krietnu pārpalikumu, Latvija nevienam nebija parādā, bet īsā laikā sakrāja ievērojamas zelta rezerves. Lūk, ko var panākt, ja atsakās no lenteņa barošanas!<br />
<br />
Kā to īstenot mūsdienās? Būtu jau ideāli, ja, piemēram, G-20 valstis vai vismaz Eiropas Savienība vienotos toksiskos vērtspapīrus un t.s. hedžfondu darbību pasludināt par nelikumīgu, ieviest stingru banku darbības regulēšanu, pasludināt vispārēju parādu norakstīšanu vai vismaz parādu maksāšanas moratoriju un vienotos par bankrotējušās finanšu sistēmas reorganizāciju. Taču izskatās, ka tas tuvākajā laikā nenotiks. Izskatās, ka baņķieru pavadā ejošās valdības atkārtos 1930. gados pieļauto kļūdu: turpinās glābt disfunkcionālo finanšu sistēmu, šai procesā nonāks līdz diktatorisku režīmu ieviešanai savās valstīs, bet mākslīgi radīto parādu problēmu centīsies atrisināt ar jaunu pasaules karu, kas šoreiz varētu tikt izprovocēts Tuvajos austrumos, piemēram, uzbrūkot Irānai.<br />
<br />
Ja pasaules lielvalstis to nedarīs, tad to savā teritorijā var izdarīt pati Latvija, apliecinot savu suverenitāti. Ja globālā sistēma izvēlējusies grimstošā „Titānika” likteni, tad mums ir tiesības nodrošināties ar savu glābšanas laivu, lai nenogrimtu kopā ar „Titāniku”.<br />
<br />
Tā kā pārrunas ar starptautisko banku sistēmu aizņemtu daudz laika un šādām sarunām pašlaik nav piemērota fona, tad atliek uzņemties vienpusīgu iniciatīvu. Valdībai jāizsludina visu parādu atmaksāšanas un ieķīlāto īpašumu atsavināšanas moratorijs uz nenoteiktu laiku, vismaz līdz krīzes pārvarēšanas brīdim. Izveidojama valstij un pašvaldībām piederošu banku sistēma, kas orientēta uz reālās ekonomikas kreditēšanu. Hipotēku bankai jau ir nopietnas iestrādes, lai tā uzņemtos attīstības bankas funkcijas. Atbalstāma arī pašu iedzīvotāju organizēta kredītkooperācija un citas kooperācijas formas, kuru ietvaros iedzīvotāji paši varēs organizēt sev darba vietas. Jāievieš šiem mērķiem piemēroti banku darbības standarti. Ja Latvijas teritorijā esošās ārvalstu banku filiāles šos standartus pieņems, tad tās varēs turpināt savu darbību. Ja nepieņems, tās zaudēs savu darbības licenci. Jo, ja runājam atklāti, nav neviena nopietna argumenta, kāpēc mums būtu nepieciešama peļņā ieinteresētu ārvalstu banku klātbūtne (dārgs starpnieks tam, ko varam paveikt paši). Visbeidzot jānacionalizē un jāreorganizē Latvijas Banka (tiem, kas to nezina, paskaidroju, ka pašlaik LB nav pakļauta Latvijas valdībai un nav Latvijas valsts iestāde), un jāorganizē tautsaimniecības attīstīšanai nepieciešamās suverēnas Latvijas valūtas emitēšana. Tiem, kas sabaidīti ar inflāciju, paskaidroju, ka reālajā ekonomikā ieguldītā nauda (atšķirībā no patēriņa kreditēšanas, balstoties uz frakcionālo rezervju sistēmu) rada reālas vērtības, tāpēc inflāciju neizraisa. Inflācija rodas, ja naudas masa aug straujāk nekā ražojumu un pakalpojumu vērtība.<br />
<br />
Kad finanšu sistēma reorganizēta un sagatavota tautsaimniecības kreditēšanai, tad nekavējoties sākami reālie tautsaimniecības atjaunošanas un attīstīšanas projekti, par paraugu ņemot Rūzvelta Jaunā kursa, mūsu pašu Ulmaņa laika un citu valstu pozitīvo pieredzi. Darba pietiks visiem, un būtiski rezultāti būs jūtami jau ļoti ātri. Sevišķa un tūlītēja vērība veltāma Latvijas lauksaimniecības atjaunošanai un paplašināšanai, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu neatkarību no pārtikas importa un nerastos pārtikas trūkums, ko citādi sauc par badu. Lieki teikt, ka globālā krīze visai drīz var izpausties kā pārtikas trūkums un pārtikas cenu būtisks pieaugums starptautiskajā tirgū. Nav izslēgta arī starptautiska pārtikas blokāde.<br />
<br />
Vienlaikus veicama arī būtiska nodokļu reforma, kuras galvenais mērķis ir būtiski atvieglot nodokļu nastu darbam, bet palielināt - īpašumiem un spekulācijām. Protams, ieviešams progresīvs ienākumu nodoklis.<br />
<br />
Paliek pats galvenais jautājums, kas izriet no mūsu sabiedrības pasivitātes: kā piespiest savu valdību rīkoties mūsu valsts interesēs?<br />
<br />
Skaidrs, ka pašreizējā valdība, kas ieklausās tikai baņķieru diktātā, šādu politikas maiņu bez nopietna sabiedrības spiediena neuzņemsies. Līdz vēlēšanām vēl tālu, to rezultāti grūti prognozējami, bet tikmēr mūsu un visas ES ekonomikas grimšana depresijā notiek tik strauji, ka, iespējams, rudenī jau būs ļoti grūti kaut ko glābt civilizētā un organizētā veidā. Kā liecina Argentīnas bēdīgā pieredze, tautsaimniecības paralīze var izraisīt sabiedrības sociālo, saimniecisko un pārvaldes struktūru iziršanu, var iestāties haoss, bads, anarhija un patvaļa primitīvas izdzīvošanas apstākļos.<br />
<br />
Tātad nepieciešama būtiska mūsu sabiedrības aktivizēšanās, organizēšanās visas tautas kustībā un konsolidēšanās. Konsolidēšanās ne ap personībām vai partijām, bet ap ideju un mērķi. Latvijai mestais izaicinājums ir milzīgs. Tāpēc vismaz uz periodu līdz krīzes pārvarēšanai mūsu sabiedrībai vajadzētu mobilizēties galvenajam mērķim, un līdz tam laikam vitāli nepieciešams atteikties no jebkādām sīkām partejiskām, ideoloģiskām, šķiru, reliģiskām, etniskām vai kādām citām domstarpībām, negatīvām emocijām, destruktīvām kaislībām vai aizspriedumiem. Nekādā gadījumā nav pieļaujamas vardarbīgas metodes! Taču izmantojamas pilsoniskās nepakļaušanās, nevardarbīgas pretestības un nesadarbošanās metodes. Katra šķelšanās vai izprovocēta vardarbība apdraud mērķa sasniegšanu. Visa enerģija un entuziasms jāsakopo galvenajam - krīzes pārvarēšanai. Mēs visi esam vienā laivā, un ar kopīgiem spēkiem šī laiva jādabū mierīgos jauncelsmes un atjaunošanas darbu ūdeņos.<br />
<br />
Faktiski jāatkārto Atmodas laiks, kad mēs visi spējām vienoties par galveno. Un tad šī tautas vienotā griba jāmanifestē sev, valdībai un pasaulei! Tautas kustība, kas zina, ko grib, un vienojas sava mērķa sasniegšanai, ir neapturama.<br />
<br />
<br />
Jānis Kučinskis<br />
2010.gada 14.maijāfonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-21290777568428326752010-07-29T11:54:00.000-07:002010-07-29T11:58:38.576-07:00A.Lēds: "Uz redzi, nejēgas banķieri!"<span class="Apple-style-span" style="font-size: small;">Publicēts no </span><a href="http://www.tautasforums.lv/"><span class="Apple-style-span" style="font-size: small;">www.tautasforums.lv</span></a><br />
<br />
<div><br />
Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem.</div><br />
<br />
Nerakstu, lai ļauni priecātos, ņemot vērā tās finansiālās sāpes, ko šobrīd visi pārdzīvo. Nerakstu arī, lai tālāk ko paredzētu, tā kā lielākā daļa manu ieskatu, kas izklāstīti iepriekšējās vēstulēs ir vai nu piepildījušies, vai arī šobrīd realizējas. Tā vietā, es šodien rakstu, lai atvadītos.<br />
<br />
<a name='more'></a><br />
<br />
Nesen uz pirmā Wall Street Journal lapas atvēruma, karjeras sadalījumā, kāds 300 miljonu dolāru hedge fonda menedžeris, kas arī savu bodīti taisīja ciet, teica tā: “Ko esmu mācījies no hedge fondu biznesa ir tas, ka es to neciešu.” Personīgi, es pilnīgi piekrītu teiktajam. Pats šai spēlē piedalījos tikai naudas dzīts. Un tā viegli bija dabūjama, kā tāds ābols gatavs plūkšanai, pateicoties nejēgām, kuriem izglītību apmaksāja viņu bagātie vecāki, sākot ar Yale un beidzot ar Harvardas MBA. Šie ļautiņi, kas (bieži) patiesi nebija savas izglītības cienīgi (kuru domājams viņi arī ieguva), ieņēma svarīgus amatus top kompānijās tādās kā AIG, Bear Sterns and Lehman Brothers, kā arī visa līmeņa mūsu valdības amatos. Tas, ka tiek uzturēta šāda veida aristokrātija, man nāca tikai par labu atrast pietiekoši daudz dumjus cilvēkus, kas bija gatavi uzņemties manu derību otru pusi. Paldies Amerikai, lai Dievs to svētī!<br />
<br />
Par saviem panākumiem, man būtu patiesi jāpateicas vairumam cilvēku. Taču nevēlos izklausīties kā tāds Hollywoodas aktieris, saņemdams apbalvojumu, jo nauda bija pietiekoši liela balva pati par sevi. Un tie, kas ir pelnījuši manu pateicību, to zina paši.<br />
<br />
Vairs es neapsaimniekošu citu cilvēku vai institūciju naudu. Esmu kļuvis pietiekoši turīgs, lai pašam būtu ko apsaimniekot. Tie cilvēki, kas lēš, ka ir spējuši aptuveni noteikt manas bagātības apmērus, varētu būt pārsteigti par to, ka esmu nolēmis mest pie miera savu darbību ar tik niecīgu laupījumu. Tas mani nudien neuztrauc. Esmu patiesi apmierināts ar saviem sasniegumiem. Turklāt ļauju citiem tikt pie deviņu, desmit un pat vienpadsmit ciparu lielas bagātības. Tai pat laikā, šo cilvēku dzīves ir neapskaužami nožēlojamas. Ik diena pārpildīta ar tikšanām, ilgojoties pēc ilgi gaidītajām brīvdienām janvārī, kuru laikā tie visticamāk pavadīs laiku nevis atpūšoties, bet pielipuši saviem Blackberry vai citām līdzīgām datu pārraides ierīcēm. Un kāda tam visam nozīme? Pēc 50 gadiem šie cilvēki būs aizgājuši un aizmirsti tik un tā. Steve Balmer,Steven Cohen, un Larry Ellison būs visi aizmirsti. Man nav izprotama šī “mantojuma” un “aiz sevis pēdu atstāšanas” izpratne. Turpat vai mēs visi būsim aizmirsti. Tādēļ iesaku likties mierā un mest prom to Blacberry tādējādi ļaujoties dzīvei un tas baudīšanai.<br />
<br />
Tas nu tā arī ir. Ar visu cieņu, es no šīs spēles izstājos. Lūdzu, negaidiet nekāda veida atbildes no manis ne pa e-pastu, ne pa telefonu, ne tagad, ne nākotnē un iespējams vispār. Andy Springer un viņa kompānija nodarbosies ar fonda likvidēšanu. Par maniem padotajiem neuztraucieties, tie visi ir vienmēr bijuši nodarbināti Andy Springerkompānijā. Tikai viens, kas ir guvis labu atalgojumu, zaudēs savu darbu.<br />
<br />
Man nav nekādas tālākas intereses ņemt dalību jel kādos man piedāvātajos darījumos. Man vairs nav stingras nostājas sakarā ar pašreizējo tirgus situāciju, sakot vienīgi to, ka viss pasliktināsies daudz vairāk un iespējams lejupslīde turpināsies pat gadiem ilgi. Mani pilnīgi apmierina bezdarbīga nogaidīšana, jo tieši šādā veidā mēs guvām savu lielo ķērienu kredītu krīzes laikā - nogaidot īsto brīdi. Man tagad ir laiks, lai atgūtu gan veselību, kas šo divu stresa pilno gadu laikā ir pasliktinājusies, gan dzīvi vispār - kuras laikā man bija jāizcīna sava vieta gan universitātēs un augstskolās, gan amatos un naudas summu apsaimniekošanas cīņā ar priviliģētajām (bagātnieku) atvasēm. Es novēlu, lai katra nopelni un meritokrātija1 būtu jaunas valdības pamatā, jo jauna pārvaldes forma ir patiesi nepieciešama.<br />
<br />
Runājot par valdību, es gribētu izteikt nelielu priekšlikumu. Pirmkārt, norādot uz pašsaprotamākajiem trūkumiem, jāmin, ka neskaitāmas reizes ASV Kongresa priekšā tika likti rosinājumi, kā izbeigt ļaundabīgās kredītu izdošanas praksi, kas tika piekoptas nu jau nepastāvošajās institūcijās. Šīs pašas institūcijas pildīja abu partiju koferus par labu likumdošanai, kas neļautu aizsargāt vienkāršos cilvēkus. Šis fakts ir biedējošs un vispār nepieņemams, taču neviens, šķiet, to nezina vai neliekas ne zinis. Jāatdzīst, ka kopš Thomass Jefferson un Adam Smith laikiem, šai valstī nav bijuši vērtīgu filosofu, kas rūpētos par valdības uzlabošanu. Kapitālisms darbojās divi simt gadus, bet kā laiki mainās, tā visas sistēmas korumpējas. George Soros, cilvēks ar nesamērojamu bagātību, pats ir teicis, ka vēlētos, lai viņu atceras, kā filosofu. Mans aicinājums šim varenajam cilvēkam ir sākt rīkoties un sponsorēt forumu, kas pulcētu spējīgus prātus, lai kopīgi veidotu jaunu pārvaldes sistēmu, kas patiesi kalpotu parastajiem cilvēkiem, un tai pašā laikā atalgotu un pietekami motivētu spēcīgākos un labākos prātus, kas spētu kalpot šai jaunizveidotajai valdībai bez korupcijas un sava labuma meklēšanas varas rindās. Šis forums varētu būt līdzīgs tam, kurš radīja Linux operētajsistēmu, kas ir tiešā konkurencē ar Microsoft monopolu. Es ticu, ka ir iespēja rast risinājumu šodienas patiesi degradējošajai sistēmai.<br />
<br />
Nobeidzot, tā kā manī joprojām vēl klausās, gribētu jūsu uzmanību vērst uz alternatīvas enerģijas un uztura avotiem. Šos uzskatus jūs neapšaubāmi nemanīsiet komercreklāmu ietvaros, kas propagandē tādus saukļus kā: “Jūties labi. Mēs strādājam jums un ilgstošiem mērķiem”. Taču kaņepes, piemēram, ir tikušas audzētas vismaz 5000 gadus tādiem mērķiem kā: apģērbam, uzturam, un turpat visam citam, kas mūsdienās tiek ražots no naftas produktiem. Kaņepes nav marihuānas sinonīms un otrādi. Kaņepes ir arī vīrišķais augs, kas augot kā nezāle, ir nodrošinājusi papīra ieguvi, uz kura veida ir sarakstīta pat mūsu pašu konstitūcija. Tāpat no kaņepēm ir ticis šūts Amerikas pirmais karogs. Kaņepes tika izmantotas pat vēl otrā pasaules kara laikā, pēc kura beigām un ASV uzvaras, valdība aizliedza kaņepju kultivāciju. Laikā, kad pašpietiekamības principi tiek daudzināti gan runājot par uzturu, gan enerģiju, jājautā kāpēc audzēt šo augu mūsu valstī ir pretlikumīgi? Ak, tas sievišķais kaņepju augs - tā jau tā čūska kārdinātāja - marihuāna. Tā apreibina lietotāju, tā liek tam smieties, un neizraisa paģiras. Pretēji alkohola ietekmei, tā nebeidzas ar ielu kautiņiem, vai sievas iedunkāšanu. Tad kāpēc šis nevainīgais augs ir nelegāls? Un smagu seku izraisošais alkohols - legāls, un turklāt tik ļoti popularizēts medijos? Mans vienīgais secinājums tam, kāpēc marihuāna ir pretlikumīga, ir, ka ASV valdība mums labāk pārdos Paxil,Yoloft, Xanax un citus ļauniedarbīgus medikamentus, nekā atļautu lielai peļņai iet secen valstsvīru kabatai, mums pašiem audzējot kaņepes mūsu pašu mazdārziņā. Šī politika ir bēdīgā kārtā smieklīga. Tā visā visumā ir spēlējusi lielu lomu, mūs novedot pie ārvalstu enerģijas resursu atkarības. Mūsu politika ir novedusi Kanādu un citas valstis Eiropā burtiski līdz smiekliem. To, kurš šodien par Ameriku smejas visskaļāk, protams, jūs neuzzināsiet no ASV medijos teiktā. Tāpēc, lūdzu cilvēki, beigsim šo retoriku un sāksim domāt, kā patiesi kļūt par pašpietiekamiem sabiedrības locekļiem.<br />
<br />
Ar šo arī atvados, un vēlu veiksmi!<br />
Visu to labāko,<br />
<br />
Andrew Lahde<br />
2008.gada 17.oktobrī<br />
<div><br />
</div><br />
Tulkoja un iesūtīja Licere,<br />
vēstules oriģinālteksts angļu valodā pieejams <a href="http://www.scribd.com/doc/7112458/Andrew-Lahdes-Farewell-Letter">šeit</a>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-6396043835025192482010-07-14T12:13:00.000-07:002010-07-12T12:15:20.455-07:00...Svarīgāks par vietu kurā Tu atrodies ir virziens kurā Tu pārvietojies.fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-23151576913167031412010-07-12T11:15:00.000-07:002010-08-04T11:03:57.659-07:00Who killed the electric carVideo<br />
<a name='more'></a>Angļu valodā<br />
<br />
<object height="385" width="640"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/39K36Rw7LYc&hl=en_US&fs=1"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/39K36Rw7LYc&hl=en_US&fs=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="640" height="385"></embed></object><br />
<br />
<br />
Krievu valodā<br />
<br />
<object height="385" width="640"><param name="video" value="http://static.video.yandex.ru/lite/arni-raj/nqgh8uwr8y.1107/"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="scale" value="noscale"></param><embed src="http://static.video.yandex.ru/lite/arni-raj/nqgh8uwr8y.1107/" type="application/x-shockwave-flash" width="640" height="385" allowFullScreen="true" scale="noscale" ></embed></object>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-51401304000719158762010-07-08T09:43:00.000-07:002010-07-08T09:48:36.964-07:00Žurku karalis<span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">Publicēts no </span><a href="http://www.aisbergs.lv/"><span class="Apple-style-span" style="font-size: x-small;">www.aisbergs.lv</span></a><br />
<br />
Krievijā (arī Latvijā – tulkotāja piezīme) esošā situācija ir radīta pielietojot tehnoloģiju, kas pazīstama ar nosaukumu „žurku karalis”. Šīs tehnoloģijas uzdevums – sagraut sociālās konstrukcijas neredzamos atslēgas mezglus, savienojumus un pamatus. Radīt sadrumstalotības atmosfēru, kad katrs ir par sevi un nav tāda jēdziena kā „savējais”. Lai to panāktu ir jāsalauž tikumība. Salauztas tikumības rādītājs ir uzvedība, kad savējais nodod savējo.<br />
<br />
<a name='more'></a><br />
Šīs tehnoloģijas būtība ļoti skaidri atklājas ņemot par piemēru žurkas. Šie dzīvnieki vispirms ir slaveni ar savām neticamajām izdzīvošanas spējām. Tādas izdzīvošanas pamats ir sociālā saliedētība. Neticami, bet žurkas ir ļoti sociāli dzīvnieki. Viņas kopā iet „uz darbu”, palīdz cita citai, aizsargājas un, ja ir tāda iespēja, pat aizvāc sev līdzi ievainotos. Žurkas izjūt sevi kā vienotu organismu un arī uzvedas kā vienots organisms. Viņas ātri apmainās ar informāciju, ātri brīdina cita citu par briesmām un nodod aizsardzības iemaņas. Šādā uzvedībā nav individuāla izdevīguma. Šim aizsardzības mehānismam ir tikumiska daba.<br />
<br />
Viens no pašiem efektīgākajiem paņēmieniem cīņā ar žurkām pamatojas uz šīs aizsardzības sagraušanu. Par cik aizsardzībai pamatā ir tikumiskums, galarezultātā paņēmiens ir vērsts uz tikumības sagraušanu. Visiem tikumību salauzt nav iespējams. Var salauzt tikai atsevišķi pa vienam un tad arī ne uzreiz. Lauzts tiek pakāpeniski. Šim mērķim tiek radīti apstākļi, kad racionālā loģika iegūst izšķirošo nozīmi. Galvenais ir piespiest izdarīt pirmo soli - veikt tādu darbību, kas līdz šim ir bijusi absolūts tabu.<br />
<br />
Darīts tas tiek šādā veidā. Ņem lielu un spēcīgu žurku, ilgāku laiku to mērdē badā, bet pēc tam pie viņas būrī iesviež tikko nosistu žurku. Pēc neilgām pārdomām viņa aprij savu beigto radinieku. Racionālā loģika viņai saka: tas nav tavs radinieks, bet barība. Viņam tas ir vienalga, bet man izdzīvot vajag. Tātad, ēst vajag.<br />
<br />
Otrreiz netikumības latiņa tiek pacelta augstāk. Būrī tiek iemesta pusdzīva žurka. Jaunā „barība”, kaut arī ir gandrīz beigta, tomēr vēl ir dzīva. Un atkal racionālā loģika pasaka priekšā atrisinājumu. Viņš vienalga nomirs, bet man vajag dzīvot. Un žurka atkal ēd sev līdzīgo, tagad jau tādu, kurš praktiski vēl ir dzīvs.<br />
<br />
Trešajā reizē būrī tiek sviesta pilnīgi dzīva un vesela „barība”, vājš žurkulēns. Spēcīgajai žurkai atkal ieslēdzas racionālās domāšanas algoritms. Vienalga nav ko ēst, viņa sev saka. Kāda jēga, ja mēs abi aiziesim bojā? Lai izdzīvo stiprākais. Un stiprākais izdzīvo.<br />
<br />
Pievērsiet uzmanību, žurkai ar katru nākošo reizi lēmuma pieņemšanai bija vajadzīgs īsāks laiks. Tajā pat laikā netikumības līmenis ar katru jaunu aprīšanu, bija arvien lielāks. Pēc kāda laika žurka vairs vispār nedomāja. Viņa izrīkojās ar saviem sugas brāļiem kā ar parastu barību. Tikko būrī iesvieda jaunu žurku, viņa metās tai virsū un aprija. No tā brīža, kad viņa vispār vairs nedomāja rīt vai nerīt, viņas tikumība bija salauzta.<br />
<br />
Tālāk šo žurku izlaida atpakaļ tajā sabiedrībā, no kuras viņa savā laikā bija paņemta. Nu viņa vairs nebija agrākā žurka. Šim radījumam vairs nebija nekādu tikumības pazīmju. Savā rīcībā viņa vadījās tikai no egoisma loģikas. Bet apkārtējās žurkas to nezināja. Viņas pieņēma to par savējo un pilnībā uzticējās.<br />
<br />
Ļoti ātri radījums, kas ārēji līdzinājās žurkai, nonāca pie domas: kādēļ gan kaut kur meklēt barību, ja tā ir tepat visapkārt, silta un svaiga. Racionālā loģika noteica rīcības raksturu. Žurkēdāja izvēlējās upuri, kas neko ļaunu nenojauta, un to aprija. Ļoti drīz viņš nonāca pie secinājuma, ka visoptimālākais variants ir nevis atklāti uzbrukt un aprīt, bet gan to darīt slepus no pārējās sabiedrības. Nākošreiz šī žurka atrada kādu iemeslu kā iemānīt savu upuri klusākā vietiņā un tur to aprīt.<br />
<br />
Kad žurku sabiedrībai vairs nebija šaubu, ka viņu vidū ieviesies vilks aitas ādā, viņas aizgāja projām no šīs vietas. Pie kam, aizgāja projām visos simts gadījumos no simta. Dzīvnieki it kā baidījās saindēties ar transformētās žurkas fluīdiem. Viņas baidījās pašas kļūt tādas. Instinktīvi sajuta: ja viņu apziņa uzsūks jaunās uzvedības normas, radīsies sabiedrība bez bremzēm, nodevēju sabiedrība, patērētāju sabiedrība. Netikumības atmosfēra sagraus sociālās aizsardzības mehānismu un tad aizies bojā visi.<br />
<br />
Rodas jautājums: kāpēc žurku sabiedrība gāja projām, kāpēc nevarēja iznīcināt „karali”? Šādā uzvedībā ir dziļa jēga. Kolektīvais saprāts, par kuru šinī gadījumā var uzskatīt instinktu, izskaitļoja, ka likvidācijā dalību ņems paši stiprākie īpatņi, sabiedrības elite. Kas zina, kas ar viņiem notiks, kad viņu zobi iecirtīsies dzīvajā netikumīgā sugas brāļa miesā. Vai paši neinficēsies ar šo viņa netikumu?<br />
<br />
Pat žurkas negrib dzīvot sabiedrībā, kura ir celta uz pastāvīgu karu citam ar citu, kas saplēš vienotu veselumu daudzskaitlīgā sašķeltībā. Žurkas ir gudrākas par cilvēkiem. Pamatoti baidoties, ka ar egoisma racionālo loģiku inficēsies žurku elite, viņas aiziet uz citu vietu.<br />
<br />
Ja mazliet pafantazē un iedomājas, ka sabiedrība nepamet savu netikumīgo sugas brāli, bet paliek ar to kopā dzīvot, viegli pieļaut, ka viņš ar savu racionālo loģiku tad inficētu eliti. Viņš izdomātu, kā to izdarīt pa atsevišķiem etapiem, pamazām, nemanāmi un pilnīgā saskaņā ar loģiku. Viena „žurku karaļa” vietā parādītos vesela kasta tādu „mutantu”. Neievērojot nekādus principus, viņi ātri uzvarētu tradicionālo eliti. Tālāk viņi noteikti atrastu veidu kā piedot jaunajai kārtībai taisnīguma un likumības statusu. Ja mēs vispār atlaižam fantāzijas grožus, loģika noved mūs pie demokrātiskassabiedrības rašanās. Jaunās sabiedrības locekļi paši tad izvēlētos tos, kuri šo sabiedrību izmantos par barību.<br />
<br />
Žurkas no tādas transformēšanās glābj brīvības trūkums cilvēka izpratnē. Un tāda milzīga intelekta trūkums, kāds tas ir cilvēkiem. Viņas vadās no instinkta. Tas nosaka par sabiedrības galveno vērtību nevis barību un pat ne atsevišķas žurkas dzīvību, bet tikumību. Tas ir pamats, uz kura uzcelta jebkura sociāla konstrukcija. Lai saglabātu tās viengabalainību, žurkas dodas projām no sērgas avota. Saglabājot pamatu, žurkas saglabā sevi kā vienotu sabiedrību ar tradicionālo vērtību skalu, galarezultātā saglabājoties kā suga.<br />
<br />
Cilvēku sabiedrībai nav tāda instinkta. Bet arī tās pamats ir tikumība. Ja novāc šo pamatu, visa konstrukcija pārvēršas par gružu kaudzi, kura sāk sevi saberzt līdz pulvera smalkumam, tas ir tik smalki, ka smalkāk vairs nav iespējams. Saberzt pulverī – tas nozīmē atraut no saknēm, tradīciju mantojuma un, pats galvenais, padarīt par neesošām tradicionālās morāles normas. Sabiedrībai pēdējais sasmalcināšanās moments ir tad, kad tā pārvēršas par ne ar ko savstarpēji nesaistītiem indivīdiem. Rodas atomos sašķelta sabiedrība, cilvēces putekļi, celtniecības materiāls jaunajai pasaules kārtībai.<br />
<br />
Vai vēlaties iegūt pasaules mērogā notiekošo procesu apveidu? Paskatieties uz galdu, aiz kura sēžat. Šeit ir dažādi priekšmeti no dažādiem materiāliem. Katrs no priekšmetiem var būt kā atsevišķas tautas tēls. Priekšmeti ir savdabīgi un nav savienojami. Kamēr tie ir veseli, no tiem nav iespējams radīt kaut ko vienu. Bet ja tos visus, gan keramisko pelnu trauku, gan plastmasu, gan papīru, samalt putekļos un sajaukt, radīsies vienveidīga masa. Pēc tam šo biezputrai līdzīgo masu var likt zem preses un spiediens radīs kaut ko principiāli jaunu. Tas var būt jebkas, jebkura konfigurācija, kuras raksturojumu pat iedomāties grūti.<br />
<br />
Cilvēku sabiedrības graušana tiek realizēta pēc „žurku karaļa” tehnoloģijas. Viss galvenais trieciens koncentrēts uz tikumības sagraušanu. Ar visiem iespējamiem līdzekļiem tiek izdedzināts jēdziens „savējais”. Patērētāju sabiedrība māca: savējo dabā nav. Visi ir svešie, visi – potenciāla barība. Visoptimālākā barība ir tie, kas atrodas blakus un sevi uzskata par taviem tuviniekiem. Un kuriem nav aizdomu, ka tu esi „žurku karalis” Viņš tev tic, bet tu viņu aprij.<br />
<br />
Tādu „žurku karaļu” mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien vairāk. Tie ir visbriesmīgākie plēsoņas. Viņi apvienojas grupējumos, uzskatot līdzcilvēkus par barību. Atklājuši „patiesību”, ka savu laimi var uzbūvēt uz cita nelaimes, iesākumā viņi darbojās tieši un neslēpjoties barojas no tautas. Pēc tam saprot, ka visoptimālākais variants ir baroties aizsedzoties ar skaistiem vārdiem un augstām frāzēm.<br />
<br />
No ekrāniem sāk līt solījumu straumes un cēlas runas par vienlīdzību un brīvību. Jau no paša sākuma „karaļi” pat nedomā pildīt savus solījumus. Viņiem tas ir tikai paņēmiens, lai pievilinātu „barību”. Viņi cenšas izrauties uz svarīgākajiem amatiem sabiedrībā, lai skaisto vārdu aizsegā varētu rīt savējos. Ar katru gadu tā viņi pieņēmās spēkā, kļuva arvien varenāki, apsviedīgāki un bīstamāki. Galvenā viņu bīstamība ir tā, ka ārēji viņi ne ar ko neatšķiras no veselajiem sabiedrības locekļiem. Viņi ir iemācījušies tā maskēties, ka izskatās pat labāk par saviem godīgajiem līdzcilvēkiem. Bet, ja neklausīties viņu vārdos, bet skatīties viņu darbos, šo pelēko radījumu būtību ieraudzīt nav grūti.<br />
<br />
Visa viņu prāta varenība ir koncentrēta šaurā egoisma sektorā. Viņi vairs nemāk domāt sabiedriskās un valstiskās kategorijās. Viņi domā tikai par sevi un savu „žurku mazuļu metienu”. Viņi barojas ar saviem līdzcilvēkiem tieši tāpat, kā tas žurkēdājs. Viņu ir daudz, viņi ir neticami savairojušies un to skaits turpina augt. Viņi sadalās sīkajos un lielajos un sašķiro valsti medību apgabalos un barošanās vietās.<br />
<br />
Sīkās „žurkas” kas darbojas kriminālajā sektorā sprieda apmēram tā – lūk guļ dzērājs, viņam kabatā nauda Vienalga kāds paņems. Kādēļ gan tas nevarētu būt es? Un klusiņām ņēma. Pēc tam jau ņēma no puspiedzērušiem. Skaidrojums bija cits: viņš vienalga nodzers, bet man nauda vajadzīga pareiziem mērķiem. Un tad jau nonāca pie domas: ja naudas visiem nepietiek, visi slikti dzīvo, tad lai izdzīvo spēcīgākais. Izvēlējās upuri, sita viņam pa galvu un aplaupīja. Ja trūkst tikumības, pret šādu loģiku nav ko iebilst.<br />
<br />
Biznesā loģika vispirms noved pie domas, ka cilvēku var atlaist un izmest uz ielas. Domu gājies ir skaidrs: ja neizmetīšu, izputēšu un galarezultātā viņš vienalga būs uz ielas. Un es kopā ar viņu. Ja jau viņš vienalga tur nonāks, tad labāk lai bez manis. Un cilvēks tiek izmests. Otrais posms: lai strādā, bet algu var nemaksāt. Citādi es izputēšu un visi atradīsimies uz ielas. Bet tā vismaz uzņēmums saglabāsies. Un sākas apzināta algu ieturēšana. Trešais posms: piemēram, uzņēmējs apzināti sāk ražot veselībai kaitīgu produkciju. Ja es domāšu par nepazīstamu ļaužu likteņiem, es izputēšu. Lai viņi paši par sevi domā. Šādam tipam jau līdzcilvēki vairs nav nekas vairāk, kā silta, dzīva gaļa, kas pati lien mutē.<br />
<br />
Analogi spriež arī politiķi. Pirmā (līķu ēšanas) stadija - tā ir tādu solījumu došana, kurus nav iespējams izpildīt. Loģika: ja tu nesolīsi, tevi neievēlēs. Ievēlēs citu, sliktāku par tevi, kurš sola visu, ko tikai mute spēj izrunāt. Tā sabiedrība vienalga tiks apmānīta. Tikai vienā gadījumā tu būsi muļķu vidū, bet otrā gadījumā izredzēto vidū. Lai tad labāk ir otrais variants.<br />
<br />
Otrās sugas brāļa ēšanas stadijas analogs ir vietu tirgošana savā partijā. Loģika arī te ir saprotama. Priekš vēlēšanām vajadzīga nauda. Ja tu tēlosi nevainīgu ģimnāzisti, naudu paņems konkurenti. Rezultātā naudu vienalga kāds paņems un jebkurā gadījumā tiks ievēlēts. Ja jau tas ir neizbēgami, tad labāk lai to naudu paņemu es, nekā kāds cits.<br />
<br />
Trešā stadija (dzīva un vesela sugas brāļa ēšana) tā ir tādu likumu lobēšana, kas kaitē sabiedrībai. Loģika ir tā pati. Ja tu atteiksies piedalīties atklātā sabiedrības aplaupīšanā, to aplaupīs citi. Cilvēkēdājiem vajadzīgo likumu vienalga izbīdīs cauri un, ja jau tā, tad vienalga caur kuru tas tiks izdarīts. Labāk lai tad tas notiek caur mani.<br />
<br />
Šodien politikas publiskais sektors ir pēdējās stadijas „žurku” pulcēšanās vieta. Viņām nav nekā svēta, nekā personīga, tikai bizness. Un šis process nevar pats no sevis apstāties. Tas tikai pilnveidosies, klausot racionālajai loģikai.<br />
<br />
Arī valsts amatpersonas, pateicoties racionālai loģikai, pakāpeniski salauž savu tikumību. Iesākumā daudzi kautrējās, kad viņiem piedāvāja naudu. Padomju laika uzskati, ka tas ir zemiski, vēl strādāja. Pēc tam kukuli nosauca citos vārdos, kas noņēma uz vārdu „kukulis” izstrādāto refleksu un process aizgāja.<br />
<br />
Kukuļus tagad neņem neviens. Tagad „ieslidināja”, „iedeva pateicību”, „iesmērēja”. Tie vairs nebija zagļi, bet gan cienījami sabiedrības locekļi, kas izmantoja savu izdevības nišu. Notika pats briesmīgākais – klusu ciešot sabiedrības acīs tas viss tika legalizēts. Cilvēks varēja tirgoties ar savu godu. Sabiedrība viņam uzticēja kopējo kasi, bet viņš par kukuli šo kasi izdalīja plēsoņām.<br />
<br />
Tikumīga sieviete noraidīs priekšlikumu par naudu stāties dzimumsakaros. Patērētāju sabiedrības amatpersonas, kas tirgo kopējo labumu, ir nolaidušies zemāk par sievietēm, kas tirgojas ar savu ķermeni. Tās vismaz tirgojas ar to, kas viņām pieder, bet šie ar svešu īpašumu. Kopumā tas tiek nosaukts par racionālu pieeju dzīvei.<br />
<br />
Zināmā līmenī bija nonākts līdz tam, ka tika iesniegts priekšlikums oficiāli atzīt: administratīvajā sektorā ir radies savs tirgus ar saviem likumiem un cenām. Un, ja jau tā ir noticis, kādēļ gan to visu nepadarīt likumīgu? Vienkāršāk izsakoties, tika izteikts priekšlikums likumīgu padarīt korupciju, valsts kases apzagšanu un pie viena arī prostitūciju. Visi taču zina, ka tas jau notiek! Tajā brīdi šo visu triju netikumu legalizācija tika noraidīta, taču sadalīšanās process sabiedrībā turpinās, viss var mainīties…<br />
<br />
Prakse liecina: ja ir radusies kāda parādība, kurai sabiedrībā ir saknes un kurai nekas nevar pretoties, pienāk laiks, kad tā tiek padarīta likumīga. Pārskatāmā perspektīvā, ja vien nekas netraucēs notiekošajiem procesiem, mēs pieredzēsim to, ko pat iedomāties nevaram. Tirgus visu pabāzīs zem saviem likumiem. Viss tiks pārdots un pirkts. Ja ko nevar pārdot, tas vienkārši izzudīs. Tāpat kā sirdsapziņa, kas pārdošanas brīdī izzūd pati no sevis.<br />
<br />
Pirmais valsts kalpotāju tikumības salaušanas posms ir kukuļa kā pateicības piedāvājums par legālu, bet paātrinātu darbošanos. Pēc tam jau seko priekšlikums „apēst pusdzīvo”. Tā ir divdomīgu pasūtījumu pildīšana. Piemēram, dabūt cauri budžeta finansējumu kādai skolai, bet no izdalītās summas paņemt zināmu atlīdzību. Loģika tā pati – atteiksies tu, piekritīs cits. Bet tā, gan pats nopelnīsi, gan bērniņiem būs labums.<br />
<br />
Trešais etaps, tā ir „dzīvo un veselo ēšana”. Cēla mērķa vārdā tiek izteikts priekšlikums nozagt naudu priekš slimajiem. Shēma ārēji izskatās ļoti pareiza, ods degunu neatradīs kur iebāzt. Bet zinoši cilvēki visu saprot. Un atkal iedarbojas tā pati loģika – ja tu nepaņemsi, cits pasteigsies. Tā tu nevienam nepalīdzēsi, jo budžetā robu tāpat iezāģēs. Tikai pats par muļķi paliksi.<br />
<br />
Visus loģikas lokus izgājušie „žurku karaļi” ir izlaisti sabiedrībā. Viņi uzskata savu tautu kā barotavu. Šī barība viņiem ir iepatikusies un viņi jau paši izrāda iniciatīvu. Apetīte aug, tehnika pilnveidojas. „žurkas” veido grupējumus, starp kuriem sākas konkurence.<br />
<br />
Lai būtu skaidrs, ir jāsaprot, ka grupējuma locekļi neuzskata līdzbiedrus par savējiem. Savējo tur principā nemaz nevar būt. Tie ir tikai partneri, kas cits citam palīdz aprīt līdzcilvēkus. Tikko tāds partneris kļūst vājš, viņu tūlīt aprij paša bijušie partneri. Nē, pat ne bijušie. Aprijamais un aprijējs turpina būt partneri. Tiek kultivēta jauna morāle: nav par ko apvainoties uz mani, pats esi vainīgs, ka pārāk atslābinājies. Tas nav nekas personisks, vienkārši bizness. Jaunie apstākļi ir izveidojuši jaunu loģiku. Partnerība ir reducējusies līdz vājākā aprīšanai. Vienalga, kas arī nebūtu šis vājākais, kaut vai paša brālis.<br />
<br />
„Žurkas” paliek partneri visu mūžu, līdz pašai nāvei. Ja par vāju kļuvušajam partnerim kārtīgi sakostam tomēr izdodas aizbēgt, viņš sāk atmaskot „žurku karaļus”, iznesot strīdu atklātībā. Tādā veidā viņš cer atgūt savu iepriekšējo vietu. Dažiem tas arī izdodas un viņus atkal pieņem atpakaļ it kā nekas nebūtu bijis. Nu un kas, ja mani gribēja aprīt, bet es tam neļāvos?! Tagad mēs atkal visi kopā sēžam, domājam kā kādu aprīt un sekojam cits citam - vai tikai kāds no partneriem nav kļuvis tik vājš, ka iespējams sākt barošanos arī ar viņu. Vienīgais faktors, kas attur no šādas barošanās ir partnera spēks un tāda pati viņa gatavība aprīt tevi.<br />
<br />
Mūsu uzzīmētais attēls ir tikai vājš mūsdienu tikumu atspulgs. Kamēr vien ļaudis par īstu monētu uzskata runas par brīvību, vienlīdzību, kamēr „strādā” par elektorātu, paklausīgi iet uz vēlēšanām, piedalās oranžajās revolūcijās, viņi, paši to neapjēgdami, rada sistēmu, kas vairo „žurku karaļus”.<br />
<br />
Viena cilvēku daļa šodien aprij otru. Tiešā veidā, vai ar mānīšanu – tehnoloģijai tur ir otršķirīga nozīme. Jā, tie, kas ir augšgalā, paši personīgi nejaucas ar asinīm. Tieša līdzcilvēku aplaupīšana notiek tikai zemākajos līmeņos. Augšējos līmeņos cilvēku ēšana notiek ar starpniecības palīdzību, kas arī tā pati cilvēku ēšana vien ir. Pie kam vēl tādos apmēros, kādi zemākajiem pat nav sapnī rādījušies.<br />
<br />
Tā nauda, kas iegūta augstāk minētajos veidos pēc savas būtības ir sveša nelaime, svešas ciešanas, sveša nāve. Ja žurkas spīd no taukuma, tas nozīmē, ka kāds ir šķīries no dzīves. Tā tikai liekas, ka vājie zaudē tikai savus naudas makus. Šie procesi noved tieši pie vājāko sabiedrības locekļu nāves. Par to pārliecināties nav nemaz grūti. Atliek tikai aplūkot dzimstības un mirstības dinamiku. Nonākusi ”žurku karaļu” varā Krievija (arī Latvija – tulkotāja piezīme) izmirst.<br />
<br />
Un nevar vainot ļaudis par to, ka viņi nespēj savā apziņā saistīt korupciju, netikumību un principialitātes trūkumu ar personīgo nelaimi, ar personīgajām problēmām. Pārāk gara ir iznākusi cēloņu un seku sakarības ķēde. Intuitīvi viņi gan saprot, ka tiek muļķoti, tikai, lūk, kur un kā….<br />
<br />
Bet tieši tam jau ir vajadzīga sabiedrības elite, lai stiprākie aizsargātu vājākos.fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-36189685058183409052010-07-07T01:35:00.000-07:002010-08-04T10:53:19.963-07:00Veidojums Ēģiptē<iframe frameborder="0" height="385" marginheight="0" marginwidth="0" scrolling="no" src="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=h&source=embed&ll=27.380399,33.63224&spn=0.010346,0.01781&z=16&output=embed" width="640"></iframe><br />
<small><a href="http://maps.google.com/?ie=UTF8&t=h&source=embed&ll=27.380399,33.63224&spn=0.010346,0.01781&z=16" style="color: blue; text-align: left;">Skatīt lielāku karti</a></small>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-42153570767086603082010-07-07T00:36:00.000-07:002010-07-07T00:59:23.214-07:00World According to Monsanto (krievu valodā)Dokumentālā filma par ģenētiski modificētajiem organismiem.<br />
<br />
<br />
<object height="385" width="640"><param name="video" value="http://static.video.yandex.ru/lite/vanin-yashik/bme9bzfkke.2317/"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="scale" value="noscale"></param><embed src="http://static.video.yandex.ru/lite/vanin-yashik/bme9bzfkke.2317/" type="application/x-shockwave-flash" width="640" height="385" allowFullScreen="true" scale="noscale" ></embed></object>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-88709541227842731572010-07-07T00:13:00.000-07:002010-07-07T00:28:39.213-07:00Ekonomiskā okupācija jeb kāpēc slēpj patiesos krīzes cēloņus?<span class="Apple-style-span" style="color: #666666; font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 10px; line-height: 12px;">Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors, publicēts no <a href="http://www.apollo.lv/">www.apollo.lv</a> (07.07.2010)</span><br />
<br />
Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši.<br />
Krīzes sākumā NRI eksperti brīdināja, ka IKP kritums būs ap 20%, un uzreiz tika nodēvēti par situācijas dramatizētājiem un nomelnotājiem. Tajā laikā, kā jūs zināt, SVF un arī Latvijas oficiozs, pat pretēji pašu veiktajiem aprēķiniem, prognozēja četras reizes mazāku Latvijas ekonomikas sarukumu – 5%. Pēc dažiem mēnešiem viņi tika spiesti plānus koriģēt tuvāk tiem pašiem 20%. Un, pēc vairāk kā gada – arī SVF politikas dokumentos (1)* parādījās doma, ka nekontrolēta (ārvalstu) kapitāla ieplūšana var izraisīt «burbuļus, aktīvus bumus un to sagraušanu».<br />
<br />
<a name='more'></a><br />
<br />
Bet dokumenta kopsavilkumā «Kredītu bums ES jaunās dalībvalstīs: neveiksme vai slikta politika?» (2)** skaidri teikts: lielākā daļa jauno ES dalībvalstu pārdzīvoja kredītu bumu, pateicoties kapitāla ieplūšanai no ārvalstīm. To nosauc par «neveiksmi». Bet tas, ka daļai no valstīm izdevās izvairīties no problēmu lielākās daļas, liecina, ka «politikas kļūdām … bija izšķirošā loma». Tas tiek nodēvēts par «slikto politiku». Nav ko pielikt, nav ko atņemt. Latvijas gadījumā tā ir gan neveiksme, gan ekonomiskas politikas kļūdas, kas vēl nav apzinātas. Ārvalstu bankas, ja tās apzināti nevirza vietējas ekonomikas attīstībai, parasti dara divas lietas. Pirmkārt, kreditē nekustamo īpašumu, jo tas šķiet mazāk riskants ieguldījums un viegli menedžejams. Tā sekas - nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Otrkārt, kreditē patēriņu, jo tur ir lieli procenti un tas arī ir viegli menedžejams. Rezultāts – patēriņa burbulis. Kreditēt ražošanas attīstību šķiet pārāk ķepīgi - procenti mazi, riski lieli, darbiniekiem nepieciešama augsta kvalifikācija, lai novērtētu projektus. Un vienmēr parādās arī šāds jautājums: kāpēc radīt konkurentus uzņēmējiem banku mātes valstī? Šādi procesi visur notika ļoti līdzīgi. Tikai dažas valdības aizsargāja savu ekonomiku, savu tirgu, savus uzņēmējus, bet citas valdības pilnīgi ignorēja vietējo intereses, kalpojot ārvalstu banku interesēm. Burbuļu uzpūšana (piepūšana) ar ārvalstu kapitālu mums tika pasniegta kā ekonomikas attīstība. Tie bija ilggadīgi valdību un banku meli par Latvijas ekonomiku tās tautai. Pārplīstot burbuļiem Latvija palikusi «pie sasistas siles». Vai gribam to atkārtot vēlreiz?<br />
<br />
Tāpēc būtu tikai loģiski, ja esošā Latvijas valdība tomēr sniegtu patieso informāciju par krīzes cēloņiem Latvijas sabiedrībai. Bet tas nenotiek pat pēc Starptautiskā Valūtas fonda publikācijām. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā suverēnā vara jau sen reāli pieder ārvalstu bankām, nevis Latvijas tautai – kā tas ir rakstīts mūsu Satversmē. Viņu lobijs kontrolē varu. Kas dod padomus un veic ekspertīzes valdībai? Ārvalstu banku algoti eksperti. Kas runā medijos? Tie paši ārvalstu banku algotie eksperti. Pat mūsu Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas ekonomikas eksperti ir ārvalstu banku pārstāvji. Marks Veisbrots, viens no ASV vadošajiem ekonomistiem, būdams Rīgā, brīnījās un bieži uzdeva jautājumu, kāpēc Latvijas valdība aizstāv Zviedru banku intereses, nevis Latvijas cilvēku intereses?<br />
<br />
Atbilde ir Eiropas Savienības parlamenta deputātu izplatītajā aicinājumā, kuri uzskata, ka «demokrātija Eiropā ir nopietni apdraudēta», jo Eiropas struktūrās reāla vara pieder lielo banku lobijam. «Vēlreiz un vēlreiz vadošie laikraksti noslēpj to faktu, ka visi šie griešanas un taupīšanas pasākumi, kuri tagad izvēršas Eiropā, vajadzīgi tikai tāpēc, lai bankas saņemtu savus procentus par krāpnieciskiem, fiktīviem, pašu banku uzkonstruētiem papīru parādiem» (3)***. Jau 22 Eiropas deputāti parakstīja šo aicinājumu. Interesanti vai to vidū ir arī kāds pārstāvis no Latvijas?<br />
<br />
Jau sen bija laiks arī Latvijas politiķiem, prezidentam, premjeram, partiju līderiem ne tikai skaidri paust savu attieksmi šajā jautājumā, bet arī piedāvāt sabiedrībai konkrētu rīcības programmu, lai mazinātu ārvalstu banku lobija ietekmi Latvijā un pārorientētu Latvijas valsts varu Latvijas interešu realizācijai.<br />
<br />
Par Latvijas nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un attīstību!<br />
<br />
(1)* <a href="http://www.imf.org/external/pubs/ft/spn/2010/spn1004.pdf">http://www.imf.org/external/pubs/ft/spn/2010/spn1004.pdf</a><br />
<br />
(2)** «The Credit Boom in the EU New Member States: Bad Luck or Bad Policies?» Bas B. Bakker and Anne-Marie Gulde. <a href="http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10130.pdf">http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10130.pdf </a><br />
<br />
(3)*** <a href="http://www.greens-efa.org/cms/pressreleases/dok/344/344894.htm">http://www.greens-efa.org/cms/pressreleases/dok/344/344894.htm</a>fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3505402488840937364.post-52228693243408303612010-03-27T15:01:00.001-07:002010-07-07T00:07:33.905-07:00Morāles ārprātsMorāles ārprāts – nedziedināma psihiska slimība, kad priekšstati par morāli zaudē savu spēku un pārstāj motivēt cilvēka uzvedību. Ar morāles ārprātu saslimušais kļūst vienaldzīgs pret labo un ļauno, nezaudējot spēju teorētiski saprast formālo atšķirību starp šiem jēdzieniem.fonshttp://www.blogger.com/profile/11205737660972611752noreply@blogger.com0